The desmitcīņa ir bijis olimpiskais sporta veids kopš 1912. gada, kad amerikānis Džims Torps uzvarēja ar gandrīz 700 punktu pārsvaru. Lai gan vēlāk viņam medaļa tika atņemta tobrīd spēkā esošo amatierisma noteikumu tehnisku pārkāpumu dēļ, 1982. gadā Torps tika atjaunots kā līdzšinējais čempions. IAAF sāka atzīt desmitcīņas pasaules rekordu 1922. gadā, un desmitcīņas punktu skaitīšanas noteikumi tika mainīti pirms 1936. gada spēlēm.
Lasiet tālāk, lai uzzinātu vairāk par dažām lieliskajām vēsturiskajām uzvarām šajās nogurdinošajās olimpiskajās sacensībās.
Labākie konkurenti
Bobs Matīss sasniedza pasaules rekordu desmitcīņā 1952. gada olimpiskajās spēlēs, un vēl trīs olimpiskie zelta medaļnieki sasniedza desmitcīņu. pasaules rekordi: Mikola Avilovs 1972. gadā, Brūss Dženers 1976. gadā un Deilijs Tompsons, kurš laboja tolaik pastāvošo rekordu 1984.
Matīss un Tompsons ir vienīgie divkārtējie olimpiskie čempioni desmitcīņā. Deviņi citi dalībnieki ir nopelnījuši pa divām olimpiskajām desmitcīņas medaļām.
1912
- ZELTS *Džims Torps, ASV 8412.955
- ZELTS * Hugo Vīslanders, SWE 7724.495
- SUDRABS Čārlzs Lombergs, SWE 7413.510
- BRONZA Gösta Holmer, SWE 7347.855
1920
- ZELTS Helge Løvland, NOR 6804.355
- SUDRABS Brutuss Hamiltons, ASV 6771.085
- BRONZA Bertils Ohlsons, SWE 6580.03
1924
- ZELTS Harolds Osborns, ASV 7710.775
- SUDRABS Emersons Nortons, ASV 7350.895
- BRONZA Aleksandrs Klumbergs, EST 7329,36
1928
- ZELTS Pāvo Yrjölä, FIN 8053.29
- SUDRABS Akilles Järvinen, FIN 7931,5
- BRONZA Kens Dohertijs, ASV 7706,65
1932
- ZELTS Džims Baušs, ASV 8462.235
- SUDRABS Akilles Jervinens, FIN 8292,48
- BRONZA Volrads Eberle, GER 8030.805
1936
- ZELTS Glens Moriss, ASV 7900
- SUDRABS Bobs Klārks, ASV 7601
- BRONZA Džeks Pārkers, ASV 7275
1948
- ZELTS Bobs Matiass, ASV 7139
- SUDRABS Ignace Heinrihs, FRA 6974
- BRONZA Floids Simmons, ASV 6950
1952
- ZELTS Bobs Matiass, ASV 7887
- SUDRABS Milts Kempbels, ASV 6975
- BRONZA Floids Simmons, ASV 6788
1956
- ZELTS Milts Kempbels, ASV 7937
- SUDRABS Rafers Džonsons, ASV 7587
- BRONZA Vasilijs Kuzņecovs, URS 7465
1960
- ZELTS Rafers Džonsons, ASV 8392
- SUDRABS Yang Chuan-Kwang, TPE 8334
- BRONZA Vasilijs Kuzņecovs, URS 7809
1964
- ZELTS Villijs Holdorfs, FRG 7887
- SUDRABS Reinis Auns, URS 7842
- BRONZA Hanss-Joahims Valds, GER 7809
1968
- ZELTS Bils Tomijs, ASV 8193
- SUDRABS Hanss-Joahims Valds, GER 8111
- BRONZA Kurts Bendlins, FRG 8064
1972
- ZELTS Mikola Avilovs, URS 8454
- SUDRABS Leonīds Ļitviņenko, URS 8035
- BRONZA Ryszard Katus, POL 7984
1976
- ZELTS Brūss Dženers, ASV 8618
- SUDRABS Gvido Kratšmers, FRG 8411
- BRONZA Mikola Avilovs, URS 8369
1980
- ZELTS Deilijs Tompsons, GBR 8495
- SUDRABS Jurijs Kucenko, URS 8331
- BRONZA Sergejs Želanovs, URS 8135
1984
- ZELTS Deilijs Tompsons, GBR 8798
- SUDRABS Jϋrgen Hingsen, FRG 8673
- BRONZA Zigfrīds Vencs, FRG 8412
1988
- ZELTS Kristians Šenks, GDR 8488
- SUDRABS Torstens Voss, GDR 8399
- BRONZA Deivs Stīns, CAN 8328
1992
- ZELTS Roberts Zmeliks, CZE 8611
- SUDRABS Antonio Penjalvers, ESP 8412
- BRONZA Deivs Džonsons, ASV 8309
1996
- ZELTS Dens O’Braiens, ASV 8824
- SUDRABS Frenks Busemans, GER 8706
- BRONZA Tomass Dvorāks, CZE 8664
2000
- ZELTS Erki Nūls, EST 8641
- SUDRABS Romāns Sebrle, CZE 8606
- BRONZA Kriss Hafinss, ASV 8595
2004
- ZELTS Romāns Sebrle, CZE 8893
- SUDRABS Braiens Klejs, ASV 8820
- BRONZA Dmitrijs Karpovs, KAZ 8725
2008
- ZELTS Braiens Klejs, ASV 8791
- SUDRABS Andrejs Kraučanka, BLR 8551
- BRONZA Leonels Suaress, CUB 8527
2012
- ZELTS Eštons Ītons, ASV 8869
- SUDRABS Trejs Hārdijs, ASV 8671
- BRONZA Leonels Suaress, CUB 8523
* Starptautiskā Olimpiskā komiteja 1982. gadā pasludināja par līdzčempioniem.
