No mammām, kas dzied saviem bērniem, līdz mūzikas pedagogiem vidusskolā, atrast repertuāru, kas tuvina dažādu kultūru cilvēkus, ir grūti un izdevīgi. Tikai daži amerikāņi novērtē Ārona Koplanda mūziku, nemaz nerunājot par tās dziedāšanu, savukārt gandrīz visi amerikāņi ir dziedājuši vai dzirdējuši, “Twinkle, Twinkle Little Star”, “Hush Little Baby” un “Rock-a-Bye Baby”. Kultūras ietekme un ietekme tradicionālās šūpuļdziesmas ir pavisam cita diskusija, bet ārzemnieks var gūt ieskatu mūsu kultūrā, atzīmējot savu izcelsmi un dziesmu tekstus. To pašu var teikt par šīm četrām dziesmām vācu-runājošie cilvēki Šveicē, Vācijā un Austrijā.
Gūtens Abends, gut’ Nacht:
Mana Vīnes māte reti dziedāja šūpuļdziesmas, bet, kad viņa to darīja, tas bija viņas mīļākais. Viena no iemīļotākajām un pazīstamākajām melodijām, ko sarakstījis slavenais komponists Johanness Brāmss, daudzi to pazīst kā "Brahms" Šūpuļdziesma.” Tulkojumi mēdz zaudēt teksta vienkāršību un bieži mainīt nozīmi, lai vārdi atbilstu mūzika.
Mans brīvais tulkojums, kas neatbilst mūzikai, ir šāds: “Labvakar, ar labu nakti, pārklāts ar rozes, rotātas ar krustnagliņām, paslīd zem segas: Agri no rīta, ja tā būs Dieva griba, tu pamodīsies atkal. Labvakar, ar labu nakti, ko vēro mazie eņģelīši (“-lein” ir deminutīvs, kas var parādīt piemīlību vai vienkārši to, ka kaut kas ir mazāks, piemēram, kaķēns kaķēnam vai kaķenīte), viņi parāda sapnis, Kristus bērna koks (pilnīgi atšķirīgs no Ziemassvētku eglītes), guli tagad svētlaimīgi un saldi, skaties savā sapņu paradīzē, guli tagad svētlaimīgi un saldi, skaties sapnī paradīze.”
Weißt du wieviel Sternlein stehen?
Pirmo reizi ar šo slaido šūpuļdziesmu iepazinos savos divdesmit gados, dzīvojot Frankfurtē, Vācijā no drauga un ātri vien uzzināju, cik tā ir mīļa. Slavenā Vilhema Heja šūpuļdziesma uzdod virkni jautājumu, uz kuriem nav iespējams atbildēt, sākot ar “Vai jūs zināt, cik zvaigžņu ir debesīs?” uz pēdējais jautājums: "Vai jūs zināt, cik bērnu agri ceļas no gultas?" Katrā pantā atbilde ir viena: Dievs tos zina, rūpējas un seko līdzi visi. Melodija ir iestatīta 3/4 laikā tāpat kā Guten Abend, gut’ Nacht, taču tajā ir mazāk garu nošu un skan ātrāk.
Der Mond ist aufgegangen:
Lai gan tradicionāli esmu dziedājusi tikai pirmo pantu, mana tante savam bērnam un vēlāk manai vecmāmiņai dziedāja visus septiņus. Viņai patīk stāstīt stāstu par savu meitu, kura lūdza “slimā kaimiņa dziesmu”, un to, kā vēlāk mana vecmāmiņa lūdza šo šūpuļdziesmu tādā pašā veidā. Tas ir smieklīgi, jo dziesmai ir tik maz sakara ar kaimiņiem kopumā.
Pirmie divi panti apraksta nakti: aug mēness, spīd zvaigznes, pasaule klusē utt. Trešais pants rada analoģiju starp to, kā nevar redzēt visu mēnesi, kad naktī parādās tikai puse, un lietām, ko cilvēki nevar redzēt un izsmiet. Ceturtais pants komentē grēciniekus, piektais lūdz Dieva palīdzību, bet sestais lūdz mierīgu nāvi.
Pēdējā pantā Dievs lūdz mums mierīgu snaudu un "unsern kranken Nachbarn auch!" kas tulkojumā nozīmē: un arī mūsu slimie kaimiņi. No tā izriet "slimā kaimiņa dziesma", segvārds. Lai kā arī nosauktu šo tradicionālo dziesmu, tā ir ļoti iemīļota Vācijā, Austrijā un Šveicē.
Schlaf, Kindlein, schlaf:
Melodija no Šlafs, Kindleins, šlafs ir tik pazīstams man, ka es nezinu, kur es to dzirdēju pirmo reizi vai no kurienes es to vispār zinu! Šūpuļdziesma man atgādina zosu mātes bērnudārza dzejoļus, jo visi seši panti runā par aitām. Pirmais pants tiek tulkots šādi: “Gudzi, mazais bērns ( vācu “Kindlein” ir deminutīva bērna forma, kas ir mīļa), Guli, tavs tēvs sargā aitas, tava māte krata mazs koks (koks deminutīvā formā), un lejā krīt mazs sapnis (sapnis deminutīvā formā), gulēt mazs bērns Gulēt."
Vēlāk pantos piemini, ka aita redz debesis, ka Kristus bērnam ir aita, tad apsola bērnam aitu, brīdina nepūst kā vienam, un pēdējais pants ir aicinājums mazam melnam sunim iet skatīties aitas un nepamodināt bērns. Dziesmu teksti ir maldinoši gudri un tulkojumā zaudē daļu sava salduma. Katrā ziņā man patīk to dziedāt ikreiz, kad kāds man iesaka skaitīt aitas, lai aizmigtu.
