Nošu ierakstos, ad libitum bieži tiek saīsināts kā "ad lib". un latīņu valodā nozīmē "pēc sava prieka". Citi termini, kas varētu tikt lietoti nošu apzīmējumos ar līdzīgu izteicienu, ir itāļu valoda a piacere vai franči à volonté.
Definīcija un piemēri
Spēlē ad libitum var nozīmēt dažādas lietas mūzikas izpildījumā. Katra apstākļa pareizās nozīmes izpratne palīdz mūziķiem pareizi izpildīt norādi atkarībā no tā konteksta.
- Atsaucoties uz tempu, tas var nozīmēt, ka izpildītājs var atskaņot fragmentu brīvajā laikā, nevis noteiktā tempā. A mūziķis var palēnināt vai paātrināt fragmentu atbilstoši savām mākslinieciskajām vēlmēm.
- Kad ad libitum tiek izmantots melodiskajā improvizācijā, tas parasti nozīmē, ka mūziķis var improvizēt fragmenta melodisko līniju. Tomēr tas nenozīmē, ka fragmenta harmonija tiek mainīta, un mūziķa melodijai ir jāiekļaujas esošajā fragmenta harmoniskajā struktūrā.
- Skaņdarbam ar vairāk nekā vienu instrumentu, ad lib. var nozīmēt, ka instruments nav obligāts un to var izlaist sadaļā. Parasti tas notiek, ja instruments, kas nav obligāts, nav harmonijas vai melodijas sastāvdaļa. Dažreiz to var redzēt skaņdarbā, kas rakstīts stīgām, ja ir pirmā, otrā un trešā vijoles partija, kā arī alts un čella partija. Trešajā vijolē var būt vairākas ad lib. sadaļas (vai pat pilnībā neobligāti).
- Frāze "atkārtot ad libitum" nozīmē atskaņot fragmentu tik reižu, cik izpildītājs vēlas; tā vietā, lai vienu reizi atkārtotu fragmentu, mūziķis var vēlēties to atkārtot trīs, četras vai piecas reizes, un dažreiz, ja tas ir dziesmas beigās, atkārtot un izbalināt.
Termiņš ad lib. nav tik bieži lietots kā daži citi mūzikas izteicieni, taču noteikti ir laba ideja saprast šī termina dažādos lietojumus, lasot un izpildot mūziku.
